Alus vēsture

Alus mūsdienās ir vairāk kā 300 miljardu bizness visā pasaulē un tas savukārt nozīmē, ka šis ir vispopulārākais dzēriens, ko cilvēce lieto ne tikai lai atspirdzinātos bet arī, lai apreibtu un nonāktu alkohola reibuma stāvoklī. Bet alus ir ļoti sens dzēriens un pirmās pazīmes par šī dzēriena lietošanu ir redzams vairāk kā 5000 gadu pirms mūsu ēras un tās ir atrastas gan senajā Grieķijā, Mezopotāmijā, kā arī Irākā un citās vietās, kur civilizācija uzturējās jau tajos gados. Alus būtībā ir fermentācija procesā veidots dzēriens, kas sarūgstot veido alkoholu un tādā veidā rada dzērienu, kuram ir grādi, un ko mēs mūsdienās saucam par alu. Senajos laikos šis dzēriens tika lietots gan vienkārši ēdot maizi vai citus pārtikas produktus, gan arī reliģiskiem nolūkiem un protams arī uzdzīrēm, tāpēc arī alus ir ticis pieminēts gan dažādās pasakās gan arī dzīvesstāstos un citos senajos rakstos. Jau senajā Grieķijā un Romā alus tika speciāli brūvēts un to pamatā darīja sievietes, kas tad arī pieprata šī dzēriena brūvēšanas mākslu. Tajos laikos vēl nebija nekādas speciālas brūvēšanas iekārtas un viss rūgšanas process notika vienā lielā traukā kur tika ievietoti samalti graudi ar ūdeni un tad šim traukam ļāva nostāvēties, kur tad arī raugs ļāva fermentācijai vaļu un radīja alkoholisko sastāvu, ko pēc tam tad varēja dzert. Tāpēc, ka šis process bija vienkāršs, tad parasti alus tika arī lietots no šī paša trauka bet tāpēc, ka virspusē parasti bija negaršīgas nogulsnes un putas, tad nereti tika lietoti dažādi salmi, lai šķidrumu uzsūktu no vidusdaļas gluži kā mēs to darām ar dzērieniem, kuriem pievienots ledus. Alus bija iecienīts gan augstmaņiem gan arī strādniekiem un pat vergiem tika dots šis dzēriens, lai viņiem būtu kāds prieks un viņi varētu turpināt strādāt.

Tālāk skatoties jau aptuveni 500 gadus pirms mūsu ēras ir redzami pirmie nopietnie raksti par to, ka alus būtu jālieto mēreni un to nevajadzētu dzert pārāk bieži vai arī pārāk lielos daudzumos, jo tav tas cilvēkos izraisa agresiju un padara cilvēku gluži kā slimu. Kā arī šajos laikos alus tika brūvēts jau no daudz un dažādiem augiem sākot ar miežiem, auzām, rīsiem un citām izejvielām, kas nu bija pieejamas tajā vietā, kur attiecīgā tauta dzīvoja.

Tālāk viduslaikos jau alus izplatījās vēl plašāk un kļuva par vienu no pieprasītākajiem un izmantotākajiem dzērienu veidiem pasaulē. Un, lai gan daudzi saka, ka alus tika vairāk lietots, kā ūdens, tomēr tā nebija patiesība, jo ūdens bija daudz lētāks nekā alus. Šo dzērienu lietoja gan karaļi gan kalpi gan strādājošo cilvēku klase jeb zemnieki un tāpēc šis dzēriens ir bijis, kā vienojošais faktors visām šīm klasēm un dažādajiem cilvēku slāņiem. Protams karaļi dzēra alu, kas tika speciāli gatavots viņiem ar daudz labākiem materiāliem, bet zemnieki alu gatavoja paši no tā, kas bija pieejams, bet rezultāts jau bija viens un tas pats un cilvēki bieži vien staigāja iereibuši gan dienas laikā gan arī pa naktīm.

Ļoti interesanti būtu apskatīt šos cilvēkus, kas jau tajos laikos lietoja alu, gan kā apreibināšanās līdzekli, gan kā vienkāršu dzērienu un interesanti būtu arī uzzināt, kādas ir viņu domas, kāpēc viņi to lieto, kā arī vai viņi to dara lai apreibinātos vai arī tikai garšas dēļ. Visticamāk, jau, ka tas notika tieši apreibināšanās nolūkos, bet par to skaidri mēs būt nevaram, vaine? (piemērots – izteiciens)